अध्याय 12
70 verses
70 verses · free forever
Uses your saved HI voice · Narration settings
Narration reads the opening of this section. Longer passages are split to keep playback responsive.
Verse 1
अथ कोकवियोगार्तिहरेबंधूकभास्वरे। पूर्वपर्वतश्रृंगाग्रमारुरुक्षतिभास्करे।। $ प्रभातसंध्यारागेण रंज्जिते गगनाड्ग्गने। तमस्तमीचरमुखप्रमुक्ते ककुभाड़गणे।। २ दरांदोलितपम्पाम्भ: कणसंपर्कशीतले। फुल्लदम्भोरुहामोदमधुरे वाति मारुते॥ ३
atha kokaviyogārtiharebaṃdhūkabhāsvare| pūrvaparvataśrṛṃgāgramārurukṣatibhāskare|| $ prabhātasaṃdhyārāgeṇa raṃjjite gaganāḍggane| tamastamīcaramukhapramukte kakubhār̤agaṇe|| 2 darāṃdolitapampāmbha: kaṇasaṃparkaśītale| phulladambhoruhāmodamadhure vāti mārute|| 3
Verse 2
दिलावरो मसूदश्च सरजा याकुतो5म्बर:। आदवन्याधिनाथश्व तथा कर्णपुराधिप:।।४ फराद: कैरतश्रोभौ तथा याकुतसारभि:। आजमो बहुलोलश्व मानी मलिकराहन:॥५
dilāvaro masūdaśca sarajā yākuto5mbara:| ādavanyādhināthaśva tathā karṇapurādhipa:||4 pharāda: kairataśrobhau tathā yākutasārabhi:| ājamo bahulolaśva mānī malikarāhana:||5
Verse 3
त्रयो5प्येतेडग्रजन्मान: सैनिकाग्न्या: सुदुर्मदा:। प्रवारौ सिद्धभम्बाह्नौ मम्बो भुशबलस्तथा।।७ अन्येडप्यनीकपतय: तत्तदन््वयसंभवा:। यदा युद्धमदावेशवशात्मानो महायुधा:॥ ८
trayo5pyeteḍagrajanmāna: sainikāgnyā: sudurmadā:| pravārau siddhabhambāhnau mambo bhuśabalastathā||7 anyeḍapyanīkapataya: tattadanvayasaṃbhavā:| yadā yuddhamadāveśavaśātmāno mahāyudhā:|| 8
Verse 4
कम्पयन्त इवाकाशं पताकापटमण्डलै:। क्षोदयन्त इव क्षोणीं चलैहयखुरांचलै:॥।९ दिथधक्षन्त इवाशेषां त्रिलोकीं तेजसां चये:। प्राकारमिव कुर्वन्तः परित प्रबलैर्बलै:।॥॥१०
kampayanta ivākāśaṃ patākāpaṭamaṇḍalai:| kṣodayanta iva kṣoṇīṃ calaihayakhurāṃcalai:|||9 dithadhakṣanta ivāśeṣāṃ trilokīṃ tejasāṃ caye:| prākāramiva kurvantaḥ parita prabalairbalai:|||||10
Verse 5
पावका इव दीव्यन्त कृतान्त इव निर्भया:। शिबिरं शाहराजस्य रुरुधर्मस्तफाज्ञया॥। १ ९ याकुखान, अंबरखान, अदवनी का राजा, कर्णपूर का राजा फरादखान एवं कैरातखान ये दोनो, उसी प्रकार याकुतसार, महाबलशाली बललाल, इस प्रकार तीनों मदोन्मत्त ब्राह्मण सेनापति सिधोजी एवं मंबाजी पवार, मंबाजी भोसले और असन्नाहितमातड़्गमपल्याणितसैन्धवम्। असज्जयोधसंदोहमसुप्तोत्थितनायकम्॥ १२
pāvakā iva dīvyanta kṛtānta iva nirbhayā:| śibiraṃ śāharājasya rurudharmastaphājñayā||| 1 9 yākukhāna, aṃbarakhāna, adavanī kā rājā, karṇapūra kā rājā pharādakhāna evaṃ kairātakhāna ye dono, usī prakāra yākutasāra, mahābalaśālī balalāla, isa prakāra tīnoṃ madonmatta brāhmaṇa senāpati sidhojī evaṃ maṃbājī pavāra, maṃbājī bhosale aura asannāhitamātar̤gamapalyāṇitasaindhavam| asajjayodhasaṃdohamasuptotthitanāyakam|| 12
Verse 6
यामिनीजागरोद्दामक्लमनिद्राणयामिकम्। शिबिरं तत्तदातंक वशाद्वैहस्त्यमाददे॥ १३
yāminījāgaroddāmaklamanidrāṇayāmikam| śibiraṃ tattadātaṃka vaśādvaihastyamādade|| 13
Verse 7
परिवेषेण महता बिम्बमंशुमतो यथा। शुशुभे प्रतिसैन्येन शाहस्य शिबिरं तथा।। १४ सर्वतस्तस्य सैन्यस्य सागरस्येव गर्जत:। पार्ण्णिग्राह: स्वयमभून्मुस्तुफो वाहिनीश्वर:॥। १५ अथ खण्डजिता चांबुजिता मानजिता तथा। सहितो बन्धुभिश्चान्यै: सैनिकैश्व समन्तत:।।१६ चन्द्रहासधरैश्वापधरै: प्रासधरैरपि। अग्नियन्त्रधरैश्क्रधरैश्व पुरुषैर्दत:॥। १७ घोरकर्मा घोरफटो बाजराजो महाभुज:। वाडवो जसवन्तश्च वाडवाग्निरिवापर:।॥। १८ मललजिन्नरपालश्च प्रवारकुछदीपक:। ख्यातश्न तव्ठजिन्नाम नृपो भूशबलान्वय:॥।१९ अध्यासितसगर्वार्वखुरक्षुण्णवसुन्धरा:। विविशु: शाहशिबिरं सर्वेडमी बलिना वरा:॥२०
pariveṣeṇa mahatā bimbamaṃśumato yathā| śuśubhe pratisainyena śāhasya śibiraṃ tathā|| 14 sarvatastasya sainyasya sāgarasyeva garjata:| pārṇṇigrāha: svayamabhūnmustupho vāhinīśvara:||| 15 atha khaṇḍajitā cāṃbujitā mānajitā tathā| sahito bandhubhiścānyai: sainikaiśva samantata:||16 candrahāsadharaiśvāpadharai: prāsadharairapi| agniyantradharaiśkradharaiśva puruṣairdata:||| 17 ghorakarmā ghoraphaṭo bājarājo mahābhuja:| vāḍavo jasavantaśca vāḍavāgnirivāpara:|||| 18 malalajinnarapālaśca pravārakuchadīpaka:| khyātaśna tavṭhajinnāma nṛpo bhūśabalānvaya:|||19 adhyāsitasagarvārvakhurakṣuṇṇavasundharā:| viviśu: śāhaśibiraṃ sarveḍamī balinā varā:||20
Verse 8
तत्पश्चात् खंडोजी, अंबाजी, मनाजी ये मित्र तथा अन्य सैनिकों सहित, ओर तलवारों, धनुषों, भालों, बंदुकों एवं चक्रों ते तदातीव गर्जन्तो जिगीषन्तो महामदा:। सुप्तं प्रबोधयामासु: शाहं सिंहमिव द्विपा:॥२१
tatpaścāt khaṃḍojī, aṃbājī, manājī ye mitra tathā anya sainikoṃ sahita, ora talavāroṃ, dhanuṣoṃ, bhāloṃ, baṃdukoṃ evaṃ cakroṃ te tadātīva garjanto jigīṣanto mahāmadā:| suptaṃ prabodhayāmāsu: śāhaṃ siṃhamiva dvipā:||21
Verse 9
शाह: प्रबुद्धमात्रस्तु निशम्यागमनं द्विषाम। सज्जमान: शशासोच्चै: सज्जध्वमिति सैनिकान्॥ २२
śāha: prabuddhamātrastu niśamyāgamanaṃ dviṣāma| sajjamāna: śaśāsoccai: sajjadhvamiti sainikān|| 22
Verse 10
अधो5थो5सिरसि: प्रास: प्रास इत्यादयस्तदा। आरवा: समजायन्त शिबिरे शाहभूभूत:।॥ २३
adho5tho5sirasi: prāsa: prāsa ityādayastadā| āravā: samajāyanta śibire śāhabhūbhūta:||| 23
Verse 11
अथ शाहे महाबाहौ सज्जमाने महौजसि। अदसीये महासैन्येउप्याकस्मिकभयस्पृशि॥ २४
atha śāhe mahābāhau sajjamāne mahaujasi| adasīye mahāsainyeupyākasmikabhayaspṛśi|| 24
Verse 12
कण्ठीरव इवाकुण्ठगति: संयति संयति। आमुक्तकवच: श्रीमानभेद्यफलकोद्धुर:। कृतहस्त: कुन्तधर: कृपाणी कर्मकोविद:।॥। २६ स तूर्ण तुरगारुढ़ो रणाडग्गणमगाद्यदा। सिंहनादं नदन्ति सम वाजराजादयस्तदा॥ २७
kaṇṭhīrava ivākuṇṭhagati: saṃyati saṃyati| āmuktakavaca: śrīmānabhedyaphalakoddhura:| kṛtahasta: kuntadhara: kṛpāṇī karmakovida:|||| 26 sa tūrṇa turagārur̤ho raṇāḍaggaṇamagādyadā| siṃhanādaṃ nadanti sama vājarājādayastadā|| 27
Verse 13
गर्जना की। ततो घोरफटानीकपतयो5तिरयोद्धता:। तं पाटलं कुलोत्तंसं रुषा रुकूधिरेडईभित:।। २८ स तदाभ्रंलिहं भल्लं भ्रामयामास भासुर:। कारयामास चाश्वेन मण्डलानि सहस्रश:।॥। २९ निकलवायें। तद्भ्रामितस्य भल्लस्य परिभ्रान्ता नभो5न्तरा। दिनेशमण्डलाकारा दिदीपे द्युतिमण्डली।। ३० तैस्तै: प्रहरणैस्तत्र प्रहरन्तो महायुधा:। खण्डश: खण्डश:ः क्रोधात् तेन भल्लभूता कृता:॥ ३१
garjanā kī| tato ghoraphaṭānīkapatayo5tirayoddhatā:| taṃ pāṭalaṃ kulottaṃsaṃ ruṣā rukūdhireḍaībhita:|| 28 sa tadābhraṃlihaṃ bhallaṃ bhrāmayāmāsa bhāsura:| kārayāmāsa cāśvena maṇḍalāni sahasraśa:|||| 29 nikalavāyeṃ| tadbhrāmitasya bhallasya paribhrāntā nabho5ntarā| dineśamaṇḍalākārā didīpe dyutimaṇḍalī|| 30 taistai: praharaṇaistatra praharanto mahāyudhā:| khaṇḍaśa: khaṇḍaśa:ḥ krodhāt tena bhallabhūtā kṛtā:|| 31
Verse 14
तुकडे तुकडे कर दिए कुप्यता पविहस्तेन पर्वता इव पातिता:। प्रतिप्रतीकं त्रुट्यन्त: पेतुरुब्यामनेकश :।॥। ३२ रोषदष्टाधरैद्धरिरायोधनपरै: परै:। प्रसभं प्रहतोप्येष पौरुषं स्वमदर्शयत्॥ ३ ३
tukaḍe tukaḍe kara die kupyatā pavihastena parvatā iva pātitā:| pratipratīkaṃ truṭyanta: peturubyāmanekaśa :|||| 32 roṣadaṣṭādharaiddharirāyodhanaparai: parai:| prasabhaṃ prahatopyeṣa pauruṣaṃ svamadarśayat|| 3 3
Verse 15
दिखाया। स ततः स्वेन भलल्लेन निशितेनायतेन च। जहार कस्यचित्तस्य शिरो5द्रिशिखिरोपमम्।॥।३४ तथैव कस्यचिद्वक्ष: शिलातलमिवायतम्। अभेद्यमपि संरम्भात् बिभेद बलिनां बर:॥३५
dikhāyā| sa tataḥ svena bhalallena niśitenāyatena ca| jahāra kasyacittasya śiro5driśikhiropamam||||34 tathaiva kasyacidvakṣa: śilātalamivāyatam| abhedyamapi saṃrambhāt bibheda balināṃ bara:||35
Verse 16
सभललफलकाघात पतिताश्वस्य कस्यचित्। कुंभि कुंभोपमं सद्य: स्कंधकूटमपातयत्॥। ३६ नीचे गिरा दिया। कस्यचिच्चरणद्वन्द्दं बलग्नं चापि कस्यचित्। कस्यचित् कण्ठनालंच चिच्छेद किल खण्डजित्॥ ३७
sabhalalaphalakāghāta patitāśvasya kasyacit| kuṃbhi kuṃbhopamaṃ sadya: skaṃdhakūṭamapātayat||| 36 nīce girā diyā| kasyaciccaraṇadvanddaṃ balagnaṃ cāpi kasyacit| kasyacit kaṇṭhanālaṃca ciccheda kila khaṇḍajit|| 37
Verse 17
उत्पत्योप्तत्य भल्लेन पातयन् परित: परान्। एकोपि पाटल: प्राप तत्र चित्रमनेकताम्॥ ३८
utpatyoptatya bhallena pātayan parita: parān| ekopi pāṭala: prāpa tatra citramanekatām|| 38
Verse 18
अभियातारि संघात शातहेति शताहत:। स भिन्नवारबाणोरिवारणान् प्रत्यवारयत्॥ ३९
abhiyātāri saṃghāta śātaheti śatāhata:| sa bhinnavārabāṇorivāraṇān pratyavārayat|| 39
Verse 19
सविपक्षविनिर्मुक्तविशिखक्षतविग्रह:। शुशुभे लोहिताद्गो लोहिताड़्ग इब अह:॥।४० युध्यत: पाटलस्यास्य दृष्टवा पाटवमद्धुतम्। क्ष्वेडितास्फोटितं चक्र॒र्बाजरादयो भटा:।।४१ परमानजिता मानजिता भल्लभृता युधि। भिन्नभल्लस्य जग्राह करे क्र्रां कृपाणिकाम्।४२ कृतहस्तं खड्गहस्तं ततस्त॑ प्रेक्ष्यसस्मित:। बाजराजो महाबाहुराजुहाव महाहवे।। ४३ तदा प्रहारमकरोत् बालराजस्य वक्षसि।।४४ तेनाघातेन महता प्रहतायतवक्षसि। बाजराजे महाबाहौ मोहसमुद्रामुपेयुषि॥४५
savipakṣavinirmuktaviśikhakṣatavigraha:| śuśubhe lohitādgo lohitār̤ga iba aha:|||40 yudhyata: pāṭalasyāsya dṛṣṭavā pāṭavamaddhutam| kṣveḍitāsphoṭitaṃ cakra̱rbājarādayo bhaṭā:||41 paramānajitā mānajitā bhallabhṛtā yudhi| bhinnabhallasya jagrāha kare krrāṃ kṛpāṇikām|42 kṛtahastaṃ khaḍgahastaṃ tatasta̭ prekṣyasasmita:| bājarājo mahābāhurājuhāva mahāhave|| 43 tadā prahāramakarot bālarājasya vakṣasi||44 tenāghātena mahatā prahatāyatavakṣasi| bājarāje mahābāhau mohasamudrāmupeyuṣi||45
Verse 20
अंबुजित् परिघं घोरं मानजिन्मुद्गरं तथा। मललजिच्च सितां शक्ति शिखां शेखावतीमिव।॥४६
aṃbujit parighaṃ ghoraṃ mānajinmudgaraṃ tathā| malalajicca sitāṃ śakti śikhāṃ śekhāvatīmiva|||46
Verse 21
बलजित् भल्लमतुलं जसवन्तश्नव सायकम्। खंडजिच्च प्रचिक्षेप खड़्गं खड्जितं प्रति।।४७ लोहबद्ध दंडा, मानाजी ने मुद्र, मालोजी ने अग्नि के लपेटों जैसी कालीशक्ति, बालाजी ने अप्रतिम भाला, जसवंत ने स भीमेन समस्तानि समस्तानि समन्तत:। द्विधा चक्रेडईसिना स्वेन कानिचिच्च त्रिधा त्रिधा। कानिचित् पञ्चधा चापि नवधा दशधा तथा।॥।४९ बाजराज: क्षणं मूर्छा क्षणं सर्वविलक्षणम्। अनुभूय स्वयं भूय: प्रत्ययुध्यत पाटलम्॥।५० अथ स्वया प्रतिभया परप्रतिभयाकृतिम्। बाजराजो गदामुर्वी पातयामास पाटले॥। ५१ क्रूरया कार्तिकेयस्य शक्त्येव क्रौंचपर्वते। बाजराजस्य गदया तया भित्वा निपातिते।। ५२ ब्रिदशस्यन्दनारूढे सुभटे खंडपाटले। हन्यमानेन सैन्येन स्वसैन्ये चाति-विव्हले।। ५३ हतसंबध्दशीर्षण्यस्रस्तोष्णीषपटाज्चल :। चर्मवान् वर्मवानुच्च: शरासनवतां वर:।॥५४
balajit bhallamatulaṃ jasavantaśnava sāyakam| khaṃḍajicca pracikṣepa khar̤gaṃ khaḍjitaṃ prati||47 lohabaddha daṃḍā, mānājī ne mudra, mālojī ne agni ke lapeṭoṃ jaisī kālīśakti, bālājī ne apratima bhālā, jasavaṃta ne sa bhīmena samastāni samastāni samantata:| dvidhā cakreḍaīsinā svena kānicicca tridhā tridhā| kānicit pañcadhā cāpi navadhā daśadhā tathā||||49 bājarāja: kṣaṇaṃ mūrchā kṣaṇaṃ sarvavilakṣaṇam| anubhūya svayaṃ bhūya: pratyayudhyata pāṭalam|||50 atha svayā pratibhayā parapratibhayākṛtim| bājarājo gadāmurvī pātayāmāsa pāṭale||| 51 krūrayā kārtikeyasya śaktyeva krauṃcaparvate| bājarājasya gadayā tayā bhitvā nipātite|| 52 bridaśasyandanārūḍhe subhaṭe khaṃḍapāṭale| hanyamānena sainyena svasainye cāti-vivhale|| 53 hatasaṃbadhdaśīrṣaṇyasrastoṣṇīṣapaṭājcala :| carmavān varmavānucca: śarāsanavatāṃ vara:|||54
Verse 22
कुन्तयोधी मण्डलाग्रमण्डलीकारपारग:। शाहराजो महाबाहुर्महाराजो महाहव:॥५५
kuntayodhī maṇḍalāgramaṇḍalīkārapāraga:| śāharājo mahābāhurmahārājo mahāhava:||55
Verse 23
अधिरुह्य महावाहमंबुवाहमिवाम्बुद:। सपदि प्रतिजग्राह बाजराजं॑ं जिघांसया।।५६ आभीरराजो दशजिद्शदिग्जकारक:। योगजिच्च धनु:काण्डधरो भाण्डकरान्वय:॥५७
adhiruhya mahāvāhamaṃbuvāhamivāmbuda:| sapadi pratijagrāha bājarāja̭ṃṃ jighāṃsayā||56 ābhīrarājo daśajidśadigjakāraka:| yogajicca dhanu:kāṇḍadharo bhāṇḍakarānvaya:||57
Verse 24
तमथाकुृष्टकोदण्डटड्न्कारोइंकिताम्बरम्। वीर कण्ठीरवग्रीवं वृषस्कन्धं महौजसम्॥॥६०
tamathākuṛṣṭakodaṇḍaṭaḍnkāroiṃkitāmbaram| vīra kaṇṭhīravagrīvaṃ vṛṣaskandhaṃ mahaujasam||||60
Verse 25
मरुता प्रतिकूलेन सपदि प्रतिवारितम्। ददृशुश्श्साहनृपतिं बाजराजादयो नृपा:॥६२
marutā pratikūlena sapadi prativāritam| dadṛśuśśsāhanṛpatiṃ bājarājādayo nṛpā:||62
Verse 26
शाहराजोभ्यभिप्रक्ष्य प्रतिपक्षानुदायुधान्। नादयन् मेहिनीं द्यां च सिंहगादमनीनदत्॥६३
śāharājobhyabhiprakṣya pratipakṣānudāyudhān| nādayan mehinīṃ dyāṃ ca siṃhagādamanīnadat||63
Verse 27
प्रतिध्वनित कर दिया। शाहस्य तेन नादेन पूरिता: ककुभो5भवन्। प्रतिदध्या न चाम्भोधि: सपदि क्षुभितो&भवत्॥६४
pratidhvanita kara diyā| śāhasya tena nādena pūritā: kakubho5bhavan| pratidadhyā na cāmbhodhi: sapadi kṣubhito&bhavat||64
Verse 28
न सेहे बाजराजेन शाहराजस्य गर्जितम् । प्रमत्तेन द्विपेनेव प्रमत्ताद्यपबुंहितम् ॥ ६५ ॥
na sehe bājarājena śāharājasya garjitam | pramattena dvipeneva pramattādyapabuṃhitam || 65 ||
Verse 29
अथ घोरपटैर्घोरवज्ननिर्धोषघोषिभि: । अभ्येत्य ज्ञापितस्वस्वनामभि: प्रौदधामभि: ॥ ६६ ॥
atha ghorapaṭairghoravajnanirdhoṣaghoṣibhi: | abhyetya jñāpitasvasvanāmabhi: praudadhāmabhi: || 66 ||
Verse 30
चारुचर्मभिरामुक्तवर्मभि: कृतकर्मभि: । परिवव्रेतरां शाहस्तोयदैरिव चंद्रमा: ॥ ६७ ॥
cārucarmabhirāmuktavarmabhi: kṛtakarmabhi: | parivavretarāṃ śāhastoyadairiva caṃdramā: || 67 ||
Verse 31
तदा ः>यंबकदत्ताह्दौ राजानौ दशजित्तथा। मेघजिच्च महाबाहुर्महासेनसमप्रभ: ॥ ६८ ॥
tadā ḥ>yaṃbakadattāhdau rājānau daśajittathā| meghajicca mahābāhurmahāsenasamaprabha: || 68 ||
Verse 32
योगजिच्च तथान्ये5पि गुज्जावटकरादय: । प्रत्यगृह्नन् प्रतिभटान् शाहराजपरीप्सया ॥ ६९ ॥
yogajicca tathānye5pi gujjāvaṭakarādaya: | pratyagṛhnan pratibhaṭān śāharājaparīpsayā || 69 ||
Verse 33
तत:ः त््यंबकराजेन चापहस्तेन मानजित् । खलखंडजिता दत्तराजेनापि च खंडजित् ॥ ७० ॥
tata:ḥ tyaṃbakarājena cāpahastena mānajit | khalakhaṃḍajitā dattarājenāpi ca khaṃḍajit || 70 ||
Verse 34
प्रतिमल्लजिता योगजिता च सहमल्लजित् । तथा मेघजिता मेघनादसाम्यभूतांबुजित्॥ ७१॥
pratimallajitā yogajitā ca sahamallajit | tathā meghajitā meghanādasāmyabhūtāṃbujit|| 71||
Verse 35
युयुधे शाहराजेन बाजराज: पराक्रमी । अन्ये चान्यैश्व बहवो बहुभिर्दीर्धबाहुभि: ॥ ७२ ॥
yuyudhe śāharājena bājarāja: parākramī | anye cānyaiśva bahavo bahubhirdīrdhabāhubhi: || 72 ||
Verse 36
टंकार्य चापमन्योन्यं जिगीषन्तो मदोत्कटा: । रणरड्ग्गे नटन्ति सम वटा इब महाभटा: ॥ ७३ ॥
ṭaṃkārya cāpamanyonyaṃ jigīṣanto madotkaṭā: | raṇaraḍgge naṭanti sama vaṭā iba mahābhaṭā: || 73 ||
Verse 37
पत्तिभि: पत्तयस्तत्र सप्तिभिस्सप्तयस्तथा । द्विपैद्दिपाश्व बहव: ससंजुर्विजिगीषया ॥ ७४॥
pattibhi: pattayastatra saptibhissaptayastathā | dvipaiddipāśva bahava: sasaṃjurvijigīṣayā || 74||
Verse 38
शक्तिभिश्शक्तयो गाढमुष्टिभिर्गाठमुष्टय : । परिघाः परिधैधोरेर्मुद्रैमुद्रास्तथा ॥ ७५॥
śaktibhiśśaktayo gāḍhamuṣṭibhirgāṭhamuṣṭaya : | parighāḥ paridhaidhorermudraimudrāstathā || 75||
Verse 39
पद्टिशा: पटद्टिशैस्तीब्रैस्तोमरैरपितोमरा: । गदाभिश्च गदाश्चक्रेश्र॒क्राणि च सहस्रश: ॥ ७६ ॥
padṭiśā: paṭadṭiśaistībraistomarairapitomarā: | gadābhiśca gadāścakreśra̱krāṇi ca sahasraśa: || 76 ||
Verse 40
सायका: सायकैस्ती क्षण: कटारैश्व कटारका: । तदानीमभ्यहन्यन्त भल्लैर्भल्लाश्व भूरिश: ॥ ७७॥
sāyakā: sāyakaistī kṣaṇa: kaṭāraiśva kaṭārakā: | tadānīmabhyahanyanta bhallairbhallāśva bhūriśa: || 77||
Verse 41
शक्तियों के शक्तियो पर, गाढमुष्टिवालों के गाढमुष्टिवालों पर, लोहबद्ध दंडवालों के लोहबद्ध दंडो पर, मुद्रों के मुद्गरों पर, पट्टो के पट्टो पर, तोमरों के तीत्र तोमरों पर, गदा वालों के गदा वालों पर, हजारों चक्रो के चक्रों पर, बाणों के बाणों शिरांसि सशिरस्त्राणि सतनुत्राण्युरांसि च । पाणयस्सतलत्राश्व सकेयूराश्र बाहव: ॥ ७८ ॥
śaktiyoṃ ke śaktiyo para, gāḍhamuṣṭivāloṃ ke gāḍhamuṣṭivāloṃ para, lohabaddha daṃḍavāloṃ ke lohabaddha daṃḍo para, mudroṃ ke mudgaroṃ para, paṭṭo ke paṭṭo para, tomaroṃ ke tītra tomaroṃ para, gadā vāloṃ ke gadā vāloṃ para, hajāroṃ cakro ke cakroṃ para, bāṇoṃ ke bāṇoṃ śirāṃsi saśirastrāṇi satanutrāṇyurāṃsi ca | pāṇayassatalatrāśva sakeyūrāśra bāhava: || 78 ||
Verse 42
हयश्व सहयारोह: करी च सनियन्तुक: ॥ ७९॥
hayaśva sahayāroha: karī ca saniyantuka: || 79||
Verse 43
इमानि द्विषदुन्मुक्तशख्रच्छिन्नान्यनेकश: । तदानीमपतन् भूमौ पक्षयोरुभयोरपि ॥ ८०॥
imāni dviṣadunmuktaśakhracchinnānyanekaśa: | tadānīmapatan bhūmau pakṣayorubhayorapi || 80||
Verse 44
शरासनानि कर्षत: सांगुलीयकपाणय: । पृथुस्कंधा: कबन्धाश्च प्रत्यधावन्नितस्तत: ॥ ८१॥
śarāsanāni karṣata: sāṃgulīyakapāṇaya: | pṛthuskaṃdhā: kabandhāśca pratyadhāvannitastata: || 81||
Verse 45
दौडने लगें। यस्य येन शिरश्छिन्नं यद्यदड़्गमपात्यत । तस्य तत्तत्तदोत्पत्य बत त॑ प्रत्यधावत ॥ ८२॥
dauḍane lageṃ| yasya yena śiraśchinnaṃ yadyadar̤gamapātyata | tasya tattattadotpatya bata ta̭ pratyadhāvata || 82||
Verse 46
जिसका जिसने सिर एवं जो जो अवयव तोडकर नीचे गिराया, उसका वह वह अवयव उस समय उडकर उस तोडने अथाश्रेभ्य: करिभ्यश्व नरेभ्यश्व शितैश्शरै: । कर्त्यमानशरीरेभ्य: प्रवृत्ते रुधिरह्दे ॥ ८३ ॥
jisakā jisane sira evaṃ jo jo avayava toḍakara nīce girāyā, usakā vaha vaha avayava usa samaya uḍakara usa toḍane athāśrebhya: karibhyaśva narebhyaśva śitaiśśarai: | kartyamānaśarīrebhya: pravṛtte rudhirahde || 83 ||
Verse 47
मज्जामांसवसामेदोमेदुरे मेदिनीतले । नटन्तीभि: पिशाचीभि: प्रहष्टे डाकिनीकुले | ८४॥ तत्तत्पताकिनीपालकपालकृतकुण्डले । भैरवीभिस्समं भूरिमत्ते भैरवमण्डले ॥ ८५॥
majjāmāṃsavasāmedomedure medinītale | naṭantībhi: piśācībhi: prahaṣṭe ḍākinīkule | 84|| tattatpatākinīpālakapālakṛtakuṇḍale | bhairavībhissamaṃ bhūrimatte bhairavamaṇḍale || 85||
Verse 48
चण्डदीधितिभिव्वीरमुण्डमालामनोहरे । भूतैस्समुदिते चातिमुदिते चंद्रशेखरे ॥ ८६॥।
caṇḍadīdhitibhivvīramuṇḍamālāmanohare | bhūtaissamudite cātimudite caṃdraśekhare || 86|||
Verse 49
राज्ञा खंडजिता तत्र दत्तराजे विहस्तिते। बत त्र्यंबकराजे च राज्ञा मानजिता जिते ॥ ८७॥
rājñā khaṃḍajitā tatra dattarāje vihastite| bata tryaṃbakarāje ca rājñā mānajitā jite || 87||
Verse 50
तद्दम्बुजिदुन्मुक्त हेतिपातपराहते । भीते मेघजिति द्वी ते दशजित्यपि विद्रुते ॥ ८८ ॥
taddambujidunmukta hetipātaparāhate | bhīte meghajiti dvī te daśajityapi vidrute || 88 ||
Verse 51
अन्यस्मिन्नपि सैन्ये स्वे हीयमाने जयाकूले। कुम्भोद्धवेन मुनिना पीयमान इवार्णवे ॥ ८९॥
anyasminnapi sainye sve hīyamāne jayākūle| kumbhoddhavena muninā pīyamāna ivārṇave || 89||
Verse 52
तथा मल्लजित: काण्डकुलैर्भाडकररदिते। शाहराजश्शितैर्बाणैर्बाजराजमवाकिरत् ॥ ९० ॥
tathā mallajita: kāṇḍakulairbhāḍakararadite| śāharājaśśitairbāṇairbājarājamavākirat || 90 ||
Verse 53
देखकर शहाजी राजा ने बाजराज घोरपडे पर अपने तीक्ष्ण बाणों की वर्षा की। बाजराजस्तु विक्रान्तस्तै्नितान्तशितैश्शरै:। शीर्यमाणशरीरोपि न मुमोह महोर्मिभि:।।९१ ततस्स तत्र संप्रेक्ष्य प्रस्फुरद्वर्म सांतरम। ताडयामास भल्लेन शाहराजभुजान्तरम्॥ ९२
dekhakara śahājī rājā ne bājarāja ghorapaḍe para apane tīkṣṇa bāṇoṃ kī varṣā kī| bājarājastu vikrāntastainitāntaśitaiśśarai:| śīryamāṇaśarīropi na mumoha mahormibhi:||91 tatassa tatra saṃprekṣya prasphuradvarma sāṃtarama| tāḍayāmāsa bhallena śāharājabhujāntaram|| 92
Verse 54
कुशलो युद्धविद्यायां कुलिशाभेद्यविग्रह:। तेन मल्लाभिघातेन शाहराजो न विव्यथे।। ९३ अथ प्रकटितक्रोधैयों धैर्मानजिदादिभि:। शरशक्तिगदाखड्ग्गभल्लाद्यायुधधारिभि:।। ९४ बाजराजं पालयद्/िर्दर्शयद्धिस्सपौरुषम्॥ परिवत्रे महाराज: शाहराज: पराक्रमी॥ ९५
kuśalo yuddhavidyāyāṃ kuliśābhedyavigraha:| tena mallābhighātena śāharājo na vivyathe|| 93 atha prakaṭitakrodhaiyoṃ dhairmānajidādibhi:| śaraśaktigadākhaḍggabhallādyāyudhadhāribhi:|| 94 bājarājaṃ pālayad/irdarśayaddhissapauruṣam|| parivatre mahārāja: śāharāja: parākramī|| 95
Verse 55
तत्र कालानलज्वालासमस्पर्शधरैश्शरै:। तापयामास तानू् सर्वान् प्रतापी स महीपति:।॥९६
tatra kālānalajvālāsamasparśadharaiśśarai:| tāpayāmāsa tānū sarvān pratāpī sa mahīpati:|||96
Verse 56
तदानीं शाहराजेन शरै: स्वै: शकलीकृता:। स्रस्तबाहुलतास्तत्र स्वललोहितलोहिता:॥ ९७
tadānīṃ śāharājena śarai: svai: śakalīkṛtā:| srastabāhulatāstatra svalalohitalohitā:|| 97
Verse 57
चण्डवाताहतास्सद्य: पुष्पिता इव किंशुका:। शतशस्सैनिका: पेतु: बाजराजस्य पश्यत:॥९८
caṇḍavātāhatāssadya: puṣpitā iva kiṃśukā:| śataśassainikā: petu: bājarājasya paśyata:||98
Verse 58
गिर जाते उसी प्रकार सैनिक बाजराज के सामने गिर गये। उत्पतत्तुरगारुढो यत्र यत्रोत्पपात सः:। तत्र तत्र परित्रस्य प्रतिवीरास्सहख्शश:।॥। ९९ पर्वता इव संशीर्णा: पविपातपराहता:। समजायन्त दशधा शतधा च सहस्रधा।। १०० ततः परिचरं कश्चित् कश्चित् सहचरं पुन:। वर्म चाप्रतिमं कश्चित् कश्चिच्चर्म सचन्द्रकम्॥॥१०१
gira jāte usī prakāra sainika bājarāja ke sāmane gira gaye| utpatatturagāruḍho yatra yatrotpapāta saḥ:| tatra tatra paritrasya prativīrāssahakhśaśa:|||| 99 parvatā iva saṃśīrṇā: pavipātaparāhatā:| samajāyanta daśadhā śatadhā ca sahasradhā|| 100 tataḥ paricaraṃ kaścit kaścit sahacaraṃ puna:| varma cāpratimaṃ kaścit kaściccarma sacandrakam||||101
Verse 59
ततो घोरपट: कश्चिदिषुधिं च शरासनम्। चिच्छेद शाहराजस्य कश्चिच्च ध्वजमुन्नतम्॥१०२
tato ghorapaṭa: kaścidiṣudhiṃ ca śarāsanam| ciccheda śāharājasya kaścicca dhvajamunnatam||102
Verse 60
तत्पश्चात किसी ने शहाजी राजा के नौकर को, किसने उसके मित्र को, किसी ने उसके अप्रतिम कवच को, किसी ने अथारिपातितापारहेतिपातपतापतान्। तूर्णमुत्पत्य तुरगादुरगारातिचेष्टिते॥ १० ३
tatpaścāta kisī ne śahājī rājā ke naukara ko, kisane usake mitra ko, kisī ne usake apratima kavaca ko, kisī ne athāripātitāpārahetipātapatāpatān| tūrṇamutpatya turagāduragārāticeṣṭite|| 10 3
Verse 61
शराचितशरीरोत्थलोहितद्रवलोहिते। प्रभूतप्रधनोद्धूतपरिश्रमविमोहिते।। १०४ महाराजे महाबाहौ परिरब्धमहीतले। क्ष्वेडितास्फोटितावेशपरे च परमण्डले।। १०५ हाहाकारस्तदात्युच्चेरभूद्धार्शबले बले। तत्र धर्मधनं धीरं धर्मराजसमश्रियम्॥॥ १०६
śarācitaśarīrotthalohitadravalohite| prabhūtapradhanoddhūtapariśramavimohite|| 104 mahārāje mahābāhau parirabdhamahītale| kṣveḍitāsphoṭitāveśapare ca paramaṇḍale|| 105 hāhākārastadātyuccerabhūddhārśabale bale| tatra dharmadhanaṃ dhīraṃ dharmarājasamaśriyam|||| 106
Verse 62
सर्वस्वमिव लोकस्य सर्वस्यापि समा श्रयम्। त॑ महीतलसंलग्नं मग्न॑ मोहमहोर्मिषु॥ १०७
sarvasvamiva lokasya sarvasyāpi samā śrayam| ta̭ mahītalasaṃlagnaṃ magna̭ mohamahormiṣu|| 107
Verse 63
श्रितमूर्छासुखं शुष्कमुखं मुद्रितचक्षुषम। पउ्चाननमिवानीय पज्जराभ्यन्तरेडर्पितम्॥ १११
śritamūrchāsukhaṃ śuṣkamukhaṃ mudritacakṣuṣama| paucānanamivānīya pajjarābhyantareḍarpitam|| 111
Verse 64
निकृतं निकृतिज्ञेन मुस्तुफेन दुरात्मना। शाहभूभूतमालोक्य भृशमाचुक्रुशुर्जना:॥११२
nikṛtaṃ nikṛtijñena mustuphena durātmanā| śāhabhūbhūtamālokya bhṛśamācukruśurjanā:||112
Verse 65
अत्यधिक आक्रोश करने लगे। प्यधत्त यवन: रवेन कपटेन पटेन यम्। नयं न वेद तं विद्य: शाह: सर्वविदप्ययम्॥ ११३
atyadhika ākrośa karane lage| pyadhatta yavana: ravena kapaṭena paṭena yam| nayaṃ na veda taṃ vidya: śāha: sarvavidapyayam|| 113
Verse 66
मुस्तुफ: स्वामिकार्यार्थी पस्पर्श सुतमातशम्। अहो विश्रम्भणायास्य ललंघे च स्वपुस्तकम्॥ ११४
mustupha: svāmikāryārthī pasparśa sutamātaśam| aho viśrambhaṇāyāsya lalaṃghe ca svapustakam|| 114
Verse 67
इति तं यवनं तत्र जगहे जनताभित:। स तु स्वस्वामिकार्यार्थी कृतकृत्योभवत्तत:॥११५
iti taṃ yavanaṃ tatra jagahe janatābhita:| sa tu svasvāmikāryārthī kṛtakṛtyobhavattata:||115
Verse 68
न पल्याणं न तुरगो न करी न क्रमेलक:। नायुधं नायुधीयश्व न वाद्य न च वादक:॥ ११६
na palyāṇaṃ na turago na karī na kramelaka:| nāyudhaṃ nāyudhīyaśva na vādya na ca vādaka:|| 116
Verse 69
न विक्रेयं न विक्रेता नेंधने न च कीलक:॥ ११७
na vikreyaṃ na vikretā neṃdhane na ca kīlaka:|| 117
Verse 70
न काण्डपटकस्तत्र न चासीत्पटमण्डप:। तथाभवत् क्षणार्धेन शाहस्य शिबिरं तदा॥। ११८ अमीभि: संवर्तानलनिभबलैरमुस्तुफमुखै :, चमूपालै: कालैरिव युधि निलिंपाधिपबलम्। अमुं शाहं साहंकृतिमितिनितान्तं नियमितम्, स्वदतेभ्य: श्रुत्वा महसि महमूदेन मुमुदे।। ११९ इत्यनुपुराणे कवीन्द्रपरमानन्दप्रकाशितायां संहितायां द्वादशोड5ध्याय:॥ १२॥
na kāṇḍapaṭakastatra na cāsītpaṭamaṇḍapa:| tathābhavat kṣaṇārdhena śāhasya śibiraṃ tadā||| 118 amībhi: saṃvartānalanibhabalairamustuphamukhai :, camūpālai: kālairiva yudhi niliṃpādhipabalam| amuṃ śāhaṃ sāhaṃkṛtimitinitāntaṃ niyamitam, svadatebhya: śrutvā mahasi mahamūdena mumude|| 119 ityanupurāṇe kavīndraparamānandaprakāśitāyāṃ saṃhitāyāṃ dvādaśoḍa5dhyāya:|| 12||