अध्याय 25
41 verses
41 verses · free forever
Uses your saved HI voice · Narration settings
Narration reads the opening of this section. Longer passages are split to keep playback responsive.
Verse 1
सो5पि सेनापतिरनेता शिवराजनियोजित:। येदिलस्याशु तद्राष्ट्रं बशीचक्रे महायशा:।। ३ लिया। कपित्थं बदरग्रामं मल्लग्रामं च कुण्डलम्। गोहग्रामं सतीकीरमेडं च मिरजं तथा।।४ गोकाकं दुग्धवार्ट च पुरं मुरवर्ट पुनः। धारावटर्ट महादुर्ग क्षुद्रवन्द्यपुरं तथा।।५ श्यामग्रामं मायिलं च पारग्रामं च संगलम्। काणदं कर्दमवर्टं कागलं हीबलं तथा।।६ हनुवल्लीं हणवट्ट रायबाकं हकेरिकाम। काण्डग्रामं हरिद्रां च घुणिकां किणिकामपि।।७ अरंगं तिलसंगं च केरुरं चाम्बुपं पुनः। कामलापुरसंयुक्तामतनीं च त्रिकूटकम्॥। ८ एतान्यन्यानि च महापत्तनानि पुराणि च। निगृह्य निग्रहाभिज्ञो निन्ये नेता स्वनिध्नताम्॥ ९
so5pi senāpatiranetā śivarājaniyojita:| yedilasyāśu tadrāṣṭraṃ baśīcakre mahāyaśā:|| 3 liyā| kapitthaṃ badaragrāmaṃ mallagrāmaṃ ca kuṇḍalam| gohagrāmaṃ satīkīrameḍaṃ ca mirajaṃ tathā||4 gokākaṃ dugdhavārṭa ca puraṃ muravarṭa punaḥ| dhārāvaṭarṭa mahādurga kṣudravandyapuraṃ tathā||5 śyāmagrāmaṃ māyilaṃ ca pāragrāmaṃ ca saṃgalam| kāṇadaṃ kardamavarṭaṃ kāgalaṃ hībalaṃ tathā||6 hanuvallīṃ haṇavaṭṭa rāyabākaṃ hakerikāma| kāṇḍagrāmaṃ haridrāṃ ca ghuṇikāṃ kiṇikāmapi||7 araṃgaṃ tilasaṃgaṃ ca keruraṃ cāmbupaṃ punaḥ| kāmalāpurasaṃyuktāmatanīṃ ca trikūṭakam||| 8 etānyanyāni ca mahāpattanāni purāṇi ca| nigṛhya nigrahābhijño ninye netā svanidhnatām|| 9
Verse 2
किला, क्षुन्रवंद्यपुर, श्यामगांव, माथिल, पारगांव, सांगली, काणद, कुरुन्दवाड़ी, कागल, हेबाज, हनुवल्ली, हृणवाड, रायबाग, हुकेरी, कांडगांव, हकदी, धुणिका, किणी, अरग तेलसंग केरुर, अंबुप, कमलापूर, अथली तिकोटे, ये और इति ध्वस्ते जनपदे स्रस्ते सैन्येडपि भूयसि। पराधीनत्वमाप्तेषु प्रणालादिषु चाद्विषु॥ १०
kilā, kṣunravaṃdyapura, śyāmagāṃva, māthila, pāragāṃva, sāṃgalī, kāṇada, kurundavār̤ī, kāgala, hebāja, hanuvallī, hṛṇavāḍa, rāyabāga, hukerī, kāṃḍagāṃva, hakadī, dhuṇikā, kiṇī, araga telasaṃga kerura, aṃbupa, kamalāpūra, athalī tikoṭe, ye aura iti dhvaste janapade sraste sainyeḍapi bhūyasi| parādhīnatvamāpteṣu praṇālādiṣu cādviṣu|| 10
Verse 3
चिरयत्सु च ताग्रेषु द्रतमाकारितेष्वपि। विदूयमानो<नुदिनं पतन्नत्याहिताम्बुधौ।। ११ अल्ली कर्णपुराधीशं जोहरं नाम बर्बरम्। आहय प्राहिणोत्तूर्ण निग्रहीतुं शिवं नृपम्॥॥१२
cirayatsu ca tāgreṣu dratamākāriteṣvapi| vidūyamāno<nudinaṃ patannatyāhitāmbudhau|| 11 allī karṇapurādhīśaṃ joharaṃ nāma barbaram| āhaya prāhiṇottūrṇa nigrahītuṃ śivaṃ nṛpam||||12
Verse 4
भेद दिया। स ततो5नेकसाहसैरश्ववारैस्सजातिभि :। अपारे: पर्वताकारैः करिभिश्व समन्वित:।। १३ तथा कार्णाटकै: पत्तिबलैरतिबलैर्बली। पालितं शिवभूपेन प्रणालाचलमागतम्॥ १४
bheda diyā| sa tato5nekasāhasairaśvavāraissajātibhi :| apāre: parvatākāraiḥ karibhiśva samanvita:|| 13 tathā kārṇāṭakai: pattibalairatibalairbalī| pālitaṃ śivabhūpena praṇālācalamāgatam|| 14
Verse 5
येदिलस्याज्ञया भूय: संभूय निजसेनया।। १५ समानगुणशीलेन सादातेन समन्वितौ। द्रताग्रगामिना तेन जोहरेण समीयतु:॥ १६
yedilasyājñayā bhūya: saṃbhūya nijasenayā|| 15 samānaguṇaśīlena sādātena samanvitau| dratāgragāminā tena johareṇa samīyatu:|| 16
Verse 6
मिले। बाजराजो घोरफट: कार्णाट: पीडनायक:। वललीखानात्मजो भायीखान: समरदुर्जय:॥१७
mile| bājarājo ghoraphaṭa: kārṇāṭa: pīḍanāyaka:| valalīkhānātmajo bhāyīkhāna: samaradurjaya:||17
Verse 7
मसूदो बर्बरोउन्येडपि येदिलस्य नियोगत:। प्रणालमद्रिमादातुं जोहरान्तिकमाययु:।। १८ १७-१८. बाजराज घोरपड़े कर्णाटक का पीडनायक, वल्लीखान का पुत्र अजेय भाईखान, शिद्दी मसूद और दूसरे अमी स्वै: स्वैरश्ववारै: सहिता: सड्गरोद्धुरा:॥ १९
masūdo barbarounyeḍapi yedilasya niyogata:| praṇālamadrimādātuṃ joharāntikamāyayu:|| 18 17-18. bājarāja ghorapar̤e karṇāṭaka kā pīḍanāyaka, vallīkhāna kā putra ajeya bhāīkhāna, śiddī masūda aura dūsare amī svai: svairaśvavārai: sahitā: saḍgaroddhurā:|| 19
Verse 8
बडेखानादिभि: पत्तिसेनाधिपतिभिर्वृता:। पूर्वदिग्भागमध्यास्य त॑ न््यरुन्धन् महीधरम्॥। २० १९-२०. उसके बाद वह जोहर, फाजल एवं रुस्तम इन रणधीर सरदारों ने अपने-अपने घुड़सवारों एवं बड़े खानादि और सादातश्न मसूदश्च बाजराजश्न बाहुज:। भायीखानादयोडन्येउपि स्वै: स्वै: सैन्ये: पुरस्कृता:॥२१
baḍekhānādibhi: pattisenādhipatibhirvṛtā:| pūrvadigbhāgamadhyāsya ta̭ nyarundhan mahīdharam||| 20 19-20. usake bāda vaha johara, phājala evaṃ rustama ina raṇadhīra saradāroṃ ne apane-apane ghur̤asavāroṃ evaṃ bar̤e khānādi aura sādātaśna masūdaśca bājarājaśna bāhuja:| bhāyīkhānādayoḍanyeupi svai: svai: sainye: puraskṛtā:||21
Verse 9
तथा कार्णाटयाष्टीकै: स्फुरत्फलकयश्िके :। अन्यैश्न गुक्िकायन्त्रधरैरुत्पनोद्धतै:॥॥ २२
tathā kārṇāṭayāṣṭīkai: sphuratphalakayaśike :| anyaiśna gukikāyantradharairutpanoddhatai:|||| 22
Verse 10
पदातिभि: परिवृतः प्रभावी पीडनायक:। प्रणालाचलमावत्रु: प्रतीचीं दिशमामाश्रिता:।॥। २३ अन्यान्यपि च सैन्यानि तस्यादेर्दक्षिणोत्तरौ। तस्थौ भागावुपश्रित्य संश्िष्टे जोहराज्ञया।। २४ शैलवर्ती शिवोत्युच्चैरतिनीचैश्व जोहर:। आहव: स तदप्यासीद्धारताहबसोदर:॥। २५ बर्बर: स बहून् मासान् युयुधे तेन भूभूता। तथापि न यशो लेभे प्रतिवेलं पराहत:।॥ २६
padātibhi: parivṛtaḥ prabhāvī pīḍanāyaka:| praṇālācalamāvatru: pratīcīṃ diśamāmāśritā:|||| 23 anyānyapi ca sainyāni tasyāderdakṣiṇottarau| tasthau bhāgāvupaśritya saṃśiṣṭe joharājñayā|| 24 śailavartī śivotyuccairatinīcaiśva johara:| āhava: sa tadapyāsīddhāratāhabasodara:||| 25 barbara: sa bahūn māsān yuyudhe tena bhūbhūtā| tathāpi na yaśo lebhe prativelaṃ parāhata:||| 26
Verse 11
मिला। एवं वदनन््तमनघं कवीन्द्रं विप्रपुड़गवम्। श्रीगोविन्दपदाम्भोजप्रमोदभरमेदुरम्।॥ २७
milā| evaṃ vadanantamanaghaṃ kavīndraṃ viprapur̤agavam| śrīgovindapadāmbhojapramodabharameduram||| 27
Verse 12
शिवभूषयश:सोमसमुल्लासितचेतसम्। पर्यपृच्छन्निति मुदा बुधा: काशीनिवासिन:॥ २८
śivabhūṣayaśa:somasamullāsitacetasam| paryapṛcchanniti mudā budhā: kāśīnivāsina:|| 28
Verse 13
मनीषिण उचु: - अल्ली दिल्लीपते: सेनां विधृतायोधनस्मयाम्। विसृज्य दूतमात्मीयं द्रतमाह्यति सम याम्॥॥ २९
manīṣiṇa ucu: - allī dillīpate: senāṃ vidhṛtāyodhanasmayām| visṛjya dūtamātmīyaṃ dratamāhyati sama yām|||| 29
Verse 14
सा पुनः कियती केन नायकेनाभिरक्षिता। केनाध्वना क्वचायाता किं कार्य चान्वपद्यत।॥।३० किं प्रतीकारमकरोच्छिवराजश् तां प्रति। परमानन्द सुमते तत्सर्वमभिधीयताम्॥ ३१
sā punaḥ kiyatī kena nāyakenābhirakṣitā| kenādhvanā kvacāyātā kiṃ kārya cānvapadyata||||30 kiṃ pratīkāramakarocchivarājaś tāṃ prati| paramānanda sumate tatsarvamabhidhīyatām|| 31
Verse 15
कवीन्द्र उवाच - शिवस्योपचयं वीक्ष्य तथापचयमात्मन:। याचितां येदिलेनोच्चै: सहायमभिवाउ्छता।। ३२ दिल्लीपति: स्वपृतनां पृथुसारां प्रथीयसीम्। बलिना मातुलेनाद्धा शास्ताखानेन रक्षिताम्॥ ३३
kavīndra uvāca - śivasyopacayaṃ vīkṣya tathāpacayamātmana:| yācitāṃ yedilenoccai: sahāyamabhivāuchatā|| 32 dillīpati: svapṛtanāṃ pṛthusārāṃ prathīyasīm| balinā mātulenāddhā śāstākhānena rakṣitām|| 33
Verse 16
३२-३४. कवीन्द्र बोले - शिवाजी महाराज का उत्थान एवं अपना पतन देखकर उत्कृष्ट सहायता करने वाला मिल जाए ततो5नेकेडनीकनाथा: स्वामिशासनवर्तिन:। प्रतस्थिरे सुसन्नद्धा: शास्ताखानपुरोगमा :॥ ३५
32-34. kavīndra bole - śivājī mahārāja kā utthāna evaṃ apanā patana dekhakara utkṛṣṭa sahāyatā karane vālā mila jāe tato5nekeḍanīkanāthā: svāmiśāsanavartina:| pratasthire susannaddhā: śāstākhānapurogamā :|| 35
Verse 17
मानी शमसखानाख्य: पटान: प्रथितक्रम: । सुतो जाफरखानस्य नामदारश्च दुर्जय: ॥ ३६॥
mānī śamasakhānākhya: paṭāna: prathitakrama: | suto jāpharakhānasya nāmadāraśca durjaya: || 36||
Verse 18
मिरजासुलतानश्च प्रतापी मनचेहर: ।। ३७ ॥। तथा तुरुकताजश्च क्रूरात्मा च कुबाहत: हौदखानो5प्युजबखात्रयो$मी समरोन्मुखा: ॥ ३८ ॥
mirajāsulatānaśca pratāpī manacehara: || 37 ||| tathā turukatājaśca krūrātmā ca kubāhata: haudakhāno5pyujabakhātrayo$mī samaronmukhā: || 38 ||
Verse 19
इमामबिरुदीखानो लोदीखानश्व दुर्धर: । पठानौ द्वाविमौ तद्गद् मौलदौ द्वौ दिलावरौ ॥ ३९॥
imāmabirudīkhāno lodīkhānaśva durdhara: | paṭhānau dvāvimau tadgad mauladau dvau dilāvarau || 39||
Verse 20
तथाबदुलबेगश्च भंगड: खोजडम्बर: । जोहरश्न पुन: खोजसुलतान: पराक्रमी ॥ ४० ॥
tathābadulabegaśca bhaṃgaḍa: khojaḍambara: | joharaśna puna: khojasulatāna: parākramī || 40 ||
Verse 21
सिदीफतेफतेजंगौ रणरड्गविशारदौ । क्रोधन: कारतलवो गाजीखानादयो5पि च ॥ ४१॥
sidīphatephatejaṃgau raṇaraḍgaviśāradau | krodhana: kāratalavo gājīkhānādayo5pi ca || 41||
Verse 22
तनय: शत्रुशल्यस्य भावसिंह: प्रभावभृत् । किशोरशामसिंहाद्वौ राजानौ चास्य बान्धवौ ॥ ४२ ॥
tanaya: śatruśalyasya bhāvasiṃha: prabhāvabhṛt | kiśoraśāmasiṃhādvau rājānau cāsya bāndhavau || 42 ||
Verse 23
राजा गिरिधरो नाम तथैव च मनोहर: । प्रद्युम्नश्चानिरुद्धश्न पञ्चम: पुरुषोत्तम: ॥ ४३ ॥
rājā giridharo nāma tathaiva ca manohara: | pradyumnaścāniruddhaśna pañcama: puruṣottama: || 43 ||
Verse 24
गोवर्धनेन सहिता: षडमी गौडवंशजा: । क्षत्रिया: क्षपितारातिकुला: क्षितिभृतां वरा: ॥ ४४॥
govardhanena sahitā: ṣaḍamī gauḍavaṃśajā: | kṣatriyā: kṣapitārātikulā: kṣitibhṛtāṃ varā: || 44||
Verse 25
गौडविड्लदासस्य नप्ता सप्ताश्सन्निभ: । सुतोर्डर्जुनस्य विजयी राजसिंहश्न पार्थिव: ॥ ४५ ॥
gauḍaviḍladāsasya naptā saptāśsannibha: | sutorḍarjunasya vijayī rājasiṃhaśna pārthiva: || 45 ||
Verse 26
वीरो बीरमदेवश्व रामसिंहश् सुब्रत: । तथैव रायसिंहश्न त्रयो3मीशीर्षदान्वया: ॥ ४६ ॥
vīro bīramadevaśva rāmasiṃhaś subrata: | tathaiva rāyasiṃhaśna trayo3mīśīrṣadānvayā: || 46 ||
Verse 27
श्रीमानमरसिंहाख्यो राजा चंद्रवतान्वय: । तथा चन्द्रपुरेन्द्रस्य सेनापतिररिन्दम: ॥ ४७ ॥
śrīmānamarasiṃhākhyo rājā caṃdravatānvaya: | tathā candrapurendrasya senāpatirarindama: || 47 ||
Verse 28
द्वारकाजिच्च जीवाजित् पर्शुजिदलजित् पुनः । शरीफ-नृपसूनुश्न त्यंबक: समरोन्मुख: ॥| ४८ ॥ एते भूशबला: प्रौढबला: सर्वे प्रतापिन: । गोकपाटश्व सुरजिद्यशोजिच्च महाभुज: ।। ४९॥। राजा दिनकरश्नापि ख्यात: कांकटकान्वय:। तऋ्यम्बकानन्तदत्ताख्यासत्रय: खण्डार्गव्ठान्वया: ॥। ५० ॥ सर्वजित्तनयो रम्भ: प्रवार: परवीरहा।।५१ जायामुदयरामस्य जगज्जीवनमातरम्। राजव्याप्रीति यां प्राहर्युधि व्याप्रीमिवोद्धुराम्॥५२
dvārakājicca jīvājit parśujidalajit punaḥ | śarīpha-nṛpasūnuśna tyaṃbaka: samaronmukha: ||| 48 || ete bhūśabalā: prauḍhabalā: sarve pratāpina: | gokapāṭaśva surajidyaśojicca mahābhuja: || 49||| rājā dinakaraśnāpi khyāta: kāṃkaṭakānvaya:| taṛyambakānantadattākhyāsatraya: khaṇḍārgavṭhānvayā: ||| 50 || sarvajittanayo rambha: pravāra: paravīrahā||51 jāyāmudayarāmasya jagajjīvanamātaram| rājavyāprīti yāṃ prāharyudhi vyāprīmivoddhurām||52
Verse 29
सा प्रतापेन महता बताप्रतिहतायुधा। कृष्णराजप्रचण्डाद्यै: सहिता55त्मसनामभि :॥ ५
sā pratāpena mahatā batāpratihatāyudhā| kṛṣṇarājapracaṇḍādyai: sahitā55tmasanāmabhi :|| 5
Verse 30
घाण्टिकः सर्जराजश्च गाढ: कमल एव च। कोकाटो जसवन्तश्र कमलेन समन्वित:॥५४
ghāṇṭikaḥ sarjarājaśca gāḍha: kamala eva ca| kokāṭo jasavantaśra kamalena samanvita:||54
Verse 31
दिल्लीपतेरनियोगेन सर्व एते महाभुजा: । स्वस्वसैन्यान्विता: शास्ताखानं सेनान्यमन्वयु: ॥ ५५॥
dillīpateraniyogena sarva ete mahābhujā: | svasvasainyānvitā: śāstākhānaṃ senānyamanvayu: || 55||
Verse 32
मुनीम सुतान मिर्जा, प्रतापी मनचेहर, तुरुकताज, क्रूर कुबाहत और हौदखान, उड्बेग ये तीनों युद्धोत्सुक, इमाम जोहर, पराक्रमी खोजा सुल्तान, युद्धविशारद सिद्दी फते एवं फतेजंग, क्रोधी कारतलब, गाजीखान आदि सरदार, शत्रुशल्य का पुत्र पराक्रमी भावसिंह, उनके भाई किशोरसिंह एवं रामसिंह ये दोनों राजा, राजा गिरिधर मनोहर, प्रद्युम्न, समान तेजस्वी पोता, अर्जुन का पुत्र विजयी राजा राजसिंह, ये तीनों सिसोद वंश के राजा, चन्द्रबंत वंश के राजा श्री अमर सिंह, चन्द्रपूर के राजा का सेनापति अरिंदम द्वारकाजितू, जिवाजी, परसोजी, बालाजी, शरीफ राजा का पुत्र युद्धोत्सुक त््यम्बक ये सब पराक्रमी व महाबलशली, भोसले, त्र्यम्बक, अनंत एवं दत्त ये तीनों खंडार्ग का वंश के दत्त आदि भाई, सर्जराव घाटगे, कमलाजी गाढे, जसवंतराव एवं कमलाजी कोकाटे, ये सभी बलशाली, सरदार दिल्लीपति तैर्बलै: परितो5प्यध्वसरितो विहितास्तथा। विना धनागमं नैता: पश्यन्त्यात्मपतिं यथा।।५६।। तक मिल ही न पाये। निर्धार्य: स ततः शास्ताखान: शास्ता चमूभृताम्। सहसे: सप्तसप्तत्या तुरगैः: परिवारित:।॥॥५७
munīma sutāna mirjā, pratāpī manacehara, turukatāja, krūra kubāhata aura haudakhāna, uḍbega ye tīnoṃ yuddhotsuka, imāma johara, parākramī khojā sultāna, yuddhaviśārada siddī phate evaṃ phatejaṃga, krodhī kāratalaba, gājīkhāna ādi saradāra, śatruśalya kā putra parākramī bhāvasiṃha, unake bhāī kiśorasiṃha evaṃ rāmasiṃha ye donoṃ rājā, rājā giridhara manohara, pradyumna, samāna tejasvī potā, arjuna kā putra vijayī rājā rājasiṃha, ye tīnoṃ sisoda vaṃśa ke rājā, candrabaṃta vaṃśa ke rājā śrī amara siṃha, candrapūra ke rājā kā senāpati ariṃdama dvārakājitū, jivājī, parasojī, bālājī, śarīpha rājā kā putra yuddhotsuka tyambaka ye saba parākramī va mahābalaśalī, bhosale, tryambaka, anaṃta evaṃ datta ye tīnoṃ khaṃḍārga kā vaṃśa ke datta ādi bhāī, sarjarāva ghāṭage, kamalājī gāḍhe, jasavaṃtarāva evaṃ kamalājī kokāṭe, ye sabhī balaśālī, saradāra dillīpati tairbalai: parito5pyadhvasarito vihitāstathā| vinā dhanāgamaṃ naitā: paśyantyātmapatiṃ yathā||56|| taka mila hī na pāye| nirdhārya: sa tataḥ śāstākhāna: śāstā camūbhṛtām| sahase: saptasaptatyā turagaiḥ: parivārita:|||||57
Verse 33
गम्भीरवेदिभिर्भद्रकारीभिर्गिरिसन्निभै: । तथा बकसरैरग्रसरै: पत्तिवरैर्वृत: ॥ ५८ ॥
gambhīravedibhirbhadrakārībhirgirisannibhai: | tathā bakasarairagrasarai: pattivarairvṛta: || 58 ||
Verse 34
सन््नद्धः सहितस्तैस्तैविंविधेर्युद्धसाधनै: । प्रपेदे सरितं भीमां सीमां विद्वेषिनीवृत: ॥ ५९ ॥
sannaddhaḥ sahitastaistaiviṃvidheryuddhasādhanai: | prapede saritaṃ bhīmāṃ sīmāṃ vidveṣinīvṛta: || 59 ||
Verse 35
५७-५९. उसके बाद दृढ शासक, सेनापति शाएस्ताखान सतत्तर हजार घुड़सवार, पर्वत के समान भद्र जाती के मदमस्त प्रोच्छिन्नदेवायतनं छिन्नभिन्नमठीमठम्। भज्यमानाध्यक्षगृहं भग्नोद्यानमहीरुहम् ॥ ६० ।।
57-59. usake bāda dṛḍha śāsaka, senāpati śāestākhāna satattara hajāra ghur̤asavāra, parvata ke samāna bhadra jātī ke madamasta procchinnadevāyatanaṃ chinnabhinnamaṭhīmaṭham| bhajyamānādhyakṣagṛhaṃ bhagnodyānamahīruham || 60 ||
Verse 36
प्रभूतविजनीभूतप्रतनप्रामपत्तनम् । पर्यटन्म्लेच्छकटकस्पष्ट भ्रष्टसरित्तटम् ॥ ६१ ॥
prabhūtavijanībhūtapratanaprāmapattanam | paryaṭanmlecchakaṭakaspaṣṭa bhraṣṭasarittaṭam || 61 ||
Verse 37
ग्रस्तं विधुन्तुदेनेव निखिल विधुमण्डलम् । दर्शनीयेतरमभूत् तदा तन्मेदिनीतलम् ॥ ६२ ॥
grastaṃ vidhuntudeneva nikhila vidhumaṇḍalam | darśanīyetaramabhūt tadā tanmedinītalam || 62 ||
Verse 38
तत: क्षिप्रमुपेतेन क्षुभिताम्भोधिबन्धुना। तेन चक्रेण चकित॑ं चक्रे चक्रावतीतलम्॥६३
tata: kṣipramupetena kṣubhitāmbhodhibandhunā| tena cakreṇa cakita̭ṃ cakre cakrāvatītalam||63
Verse 39
रुरुधुस्तां शोणमुखा: पुरी चक्रावतीं रुषा। शिवराजे महाराजे प्रणालाचलवर्तिनि॥। ६४ तत्र संग्रामदुर्गान््तर्वर्तिभि: शिवपत्तिभि:। युयुधुर्युद्धकुशलास्ते दिनानि बहन्यपि॥। ६५ यावद्युध्यति जोहरेण बालना क्रुद्ध: प्रणालाचले, राजा तावदमी वयं समुदिताश्चक्रावतीमण्डले । योत्स्याम: प्रतियोधिभि: प्रतिपदं दुर्गस्थितानामिदम् । विज्ञायाभिमतं तथा न विदधे शास्तापि शस्तं मन: ॥६६॥
rurudhustāṃ śoṇamukhā: purī cakrāvatīṃ ruṣā| śivarāje mahārāje praṇālācalavartini||| 64 tatra saṃgrāmadurgāntarvartibhi: śivapattibhi:| yuyudhuryuddhakuśalāste dināni bahanyapi||| 65 yāvadyudhyati johareṇa bālanā kruddha: praṇālācale, rājā tāvadamī vayaṃ samuditāścakrāvatīmaṇḍale | yotsyāma: pratiyodhibhi: pratipadaṃ durgasthitānāmidam | vijñāyābhimataṃ tathā na vidadhe śāstāpi śastaṃ mana: ||66||
Verse 40
अल्लीशाहो5पि दिल्लीपरिवृढपृतनां तत्र संग्रामदुगे, युध्यन्तीमाकलय्य प्रथितपृथुबलां किज्चिदाश्वस्तचित्त: । रोद्धव्यो5यं विरुद्ध: प्रसभमवाहितीभूय शैले प्रणाले , संरम्भादित्थमुच्चैर्विजयपुरगतो जोहरायालिलेख ॥ ६७ ॥
allīśāho5pi dillīparivṛḍhapṛtanāṃ tatra saṃgrāmaduge, yudhyantīmākalayya prathitapṛthubalāṃ kijcidāśvastacitta: | roddhavyo5yaṃ viruddha: prasabhamavāhitībhūya śaile praṇāle , saṃrambhāditthamuccairvijayapuragato joharāyālilekha || 67 ||
Verse 41
इत्यनुपुराणे सूर्यवंशे निधिनिवासकरकवीन्द्रपरमानन्दप्रकाशितायां शतसाहश्यां संहितायां शास्ताखानाभ्यागमो नाम पज्चविंशो5ध्याय: ॥॥२५।।
ityanupurāṇe sūryavaṃśe nidhinivāsakarakavīndraparamānandaprakāśitāyāṃ śatasāhaśyāṃ saṃhitāyāṃ śāstākhānābhyāgamo nāma pajcaviṃśo5dhyāya: ||||25||